KASPARA DIENASGRĀMATA

2. decembris

Norit Alfas kurss. Pēteris Sproģis sludina par to, kā būtu jāstāsta citiem cilvēkiem par Dievu, dalās ar savu pieredzi.Pēteris piemin Raimondu, pastāsta mums par to, ka Raimonds cietis satiksmes negadījumā ar kvadraciklu un šobrīd ļoti smagā stāvoklī-komā atrodas Stradiņu slimnīcā. Inga aicina braukt uz slimnīcu un lūgt par Raimondu, es atsaucos, nešaubīdamies, ka mums ir jābrauc un jālūdz, lai gan tas viss notiek pirmo reizi mūžā.

5.decembris

Esmu darbā strādāju, lai gan par darbu nevaru padomāt, jo jūtu iekšēju satraukumu par to, kā noritēs mūsu apmeklējums pie Raimonda. Inga man zvana un saka, ka tūlīt ar Ilzi piebrauks pie mana darba un paņems manipa ceļam uz slimnīcu, lai brauktu pie Raimonda. Lūdzu Dievu, lai palīdz mums un dodos ārā no darba vietas. Braucam mašīnā. Mana sieva Natālija un Pēteris atbalsta mūs lūgšanās no darba vietām. Es no satraukuma jūtu,ka es pilnīgi trīcu, pats nevaru to īsti izskaidrot, kāpēc? Bailes tās nav, bet satraukums gan nenormāls. Redzu, ka arī Inga ar Ilzi ir satraukušās, Inga satraukumā saka, lasiet kāds Dieva vārdu. Ilze paņem atver Bībeli un lasa. Es pie sevis lūdzu, lai Dievs mums palīdz, ka mēs braucam, sekojot Viņa aicinājumam, lai Dieva Svētā gara spēks ir armums. Piebraucam pie slimnīcas. Ieejam iekšā slimnīcā. Satraukums visiem mums ir nenormāls, nolemjam sanākt visi kopā un lūgt Dievu, lūdzam, lai Dieva spēks ir ar mums un palīdz. Sākam prasīt, kur ir īstā nodaļa, katrs, kuram mēs prasām pēc palīdzības, norāda uz kādu virzienu, taču mēs kādas minūtes 15 riņķojam pa teritoriju un nevaram atrast, sajūta tāda, ka Sātans negrib, ka mēs atrastu ceļu. Beigu beigās tomēr atrodam ceļu līdz nodaļai. Nodaļai dzelzs durvis, apmeklētāju laiks no 17-.., mēs esam aptuveni ap 13.00, Inga pieiet pie durvīm un pie koda atslēgas un sazinās ar nodaļu aiz durvīm, dzirdam, ka nav apmeklējumu laiks utt., Inga lūdz vai tomēr nevarētu ielaist, jo mēs esam atnākuši lai Lūgtu par Raimondu. Saka, lai gaidām pajautāšot, acīmredzot kādai vadībai. Apsēžamies pie durvīm un lūdzam, Dievs mēs esam Tavam aicinājumam paklausot atnākuši, palīdzi mums, lai mūs ielaiž. Pēkšņi durvis atveras un mūs ielaiž. Paldies Dievam. Ieejam iekšā, māsiņa ieved mūs telpā, kur guļ kādi trīs cilvēki, mēs nedaudz apmulstam, jo mēs jau neesam Raimondu nekad dzīvē redzējuši kāds viņš izskatās. Tur nu viņš guļ, pilnīginekustīgs, liels un spēcīgs vīrietis, pieslēgts pie visādiem aparātiem, komā, āda ļoti bāla, acs zila un sapampusi. Esam apmulsuši. Pieejam pie Raimonda gultas. Man līdzi ir svaidāmā eļļa, ko Inga kādu labu laiku iepriekš bija uzticējusi mūsu ģimenei. Viss tas notiek pirmo reizi, esmu apmulsis, taču tad es Svētā gara vadīts, ņemu svaidāmo eļļu un svaidu Raimondu ar to Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Mēs uzliekam rokas Raimondam un sākam lūgt par Raimondu. Lūdzam......., lūdzam pēc Dieva žēlastības, pēc dziedināšanas..., jūtam Dieva klātbūtni mūsu lūgšanās, pēc kāda laika, kad esam lūguši jau labu laiku, izjūtu īpaši izteiktu Dieva klātbūtni, sāku raudāt, un lūgt lai Dievs apžēlojas par manu Brāli Kristū, par Dieva klātbūtni mūsu lūgšanās nav šaubu, tā ir tik izteikta. Beidzam lūgt, izejam ārā, braucam atpakaļ uz centru, Slavējam Dievu par to, ka Dievs mūs vadīja lūgšanās un pavēra mums ceļu pie Raimonda. Esmu atpakaļ darbā. Bet par darbu nevaru padomāt, prātā Raimonds. Aizeju uz tualeti, ieslēdzos, un sāku lūgt par Raimondu, vienā brīdī sāku raudāt, turpinu lūgt par Raimondu, un tad vienā brīdī ķermeni pārņēma tāds kā ļoti liels siltums un miers. Pēc lūgšanas bija tāda sajūta, kā Dieva apsolījums, ka Raimonds tiks dziedināts, ka Dievs parūpēsies par Viņu.Pašā vakarā, braucot mājās, zvana Inga, un pavēst brīnišķīgos jaunumus, ka Raimondam esot labāk palicis, vakarā esot nokritusi lielā temperatūra, kas esot bijusi pēdējās dienas un, ka Raimonds ļoti spēcīgi esot saspiedis Zintai Roku, kas pirms tam neesot noticis. Tāds prieks sirdī pārņem. Slavēju Dievu un pateicos Dievam par Viņa neizsakāmo Žēlastību un Mīlestību, ko Viņš pār Raimondu ir izlējis. Pateicos Dievam, ka Dievs mūs ir lietojis, ka Viņš stiprina mūsu ticību un paļāvību uz Sevi, pie tam tas notiek tik ātri, tikai dienā mēs lūdzām un jau vakarā Raimondam ir labāk, Visa Slava un Gods Dievam!!!!!

22. decembris

Braucam pie Raimonda. Šoreiz jau kuplākā skaitā. Inga, Ilze, Pēteris un Es ar sievu Natāliju. Ieejam iekšā istabiņā pie Raimonda, Raimonds guļ gultā piesaitēts pie gultas, taču šoreiz redzu, ka Raimonds ir daudz kustīgāks, viņš pat ir, mums nesaprotamu iemeslu dēļ, piesaitēts pie gultas. Māsiņas vēlāk pateica, ka tas esot tāpēc, ka viņš ir komā, taču kustās un lai Raimonds it kā sevi nesavainotu, tāpēc viņš ir piesaitēts. Pēterim līdzi ir ģitāra. Sākam Slavēt Dievu, dziedot slavēšanas dziesmas. Sākam lūgt Dievu par Raimondu. Inga pa telefonu sazinās ar Edgaru, kurš arī iesaistās kopējās lūgšanās. Dieva klātbūtne ir tik sajūtama, lūdzam un slavējam Dievu par to, ka Raimondā. Acīmredzami, notiek izmaiņas un dziedināšana. Lūdzam, lai Raimonds atmostas no komas, lai viņš varētu pats Dievam lūgt pēc grēku piedošanas un Slavēt Dievu par to, ka Dievs viņu ir dziedinājis. Jūtu Dieva klātbūtni mūsulūgšanās, par to nav šaubu, jo Raimonds ļoti aktīvi kustās un var redzēt, ka viņš ir nācis pie samaņas, vienā brīdī viņš pat izrauj roku no apsēja ar kuru viņš bija piesaitēts pie gultas, vēlāk māsiņa mums jautāja, kāpēc esam atraisījuši Raimondam roku, mēs sakām, ka Raimonds pats to izdarīja, viņa netic, saka kā tad, ko jūs man te stāstāt:).Dievs atver acis neticīgajiem, parādi savu Godības spēku viņiem!!! Slavējam un pielūdzam mūsu Vareno Dievu, Viņš ir Žēlastības un Mīlestības pilns Dievs. Pēc lūgšanām izejam ārā. Sanākam visi kopā un slavējam mūsu Visu vareno Dievu par Viņa Godību un Spēku, par Mīlestību un Žēlastību kādu Viņš pār mums ikvienu izlējis, lūdzam pēc Dievaapsardzības Raimondam un mums visiem. Jūtam mieru sirdīs. Mūžīgs Gods un Slava Dievam, tikai un vienīgi Dievs ir Visu spēcīgs un Varens un Dievs dziedina, tiešām dziedina. Slava un Gods Tev Trīsvienīgais Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars Mūžīgi Mūžos. Āmen!!!!