ILZES DIENASGRĀMATA

2. decembris

Alfas kurss rit pilnā sparā. Pēteris šodien lasa lekciju par tēmu "Kādēļ un kā mums būtu jāstāsta citiem". Viņa runā es pirmo reizi izdzirdu par traģēdiju, kas notikusi Raimondam. Lūdzu par to, bet tas arī viss- es taču nepazīstu šo ģimeni... tas nekas, ka viņš ir mans brālis Kristū- vai tiešām tas varētu attiekties uz mani? Paiet vēl dažas dienas un... Dievs nepārprotami liek būt instrumentam Viņa rokās un es atsaucos.

5.decembris
Braucam ar Ingu un Kasparu uz slimnīcu pie Raimonda.. lūgt... un cīnīties par viņu.. Ilgi maldamies līdz atrodam īsto nodaļu. Priekšā personāls un uzraksts- šobrīd nevar apmeklēt slimnieku. Zvanam ārstam- viņš dusmīgi atsaka- ielaist nevaru, gaidiet! Lūdzam Jēzu, ja tas tiešām ir tavs prāts, ka esi mūs izvēlējis, lai mēs lūgtu par Raimondu- atdari šīs durvis. Durvis atveras. Mēs nokļūstam ciešanu valstībā. Māsiņa saka- redziet- re kur viņš guļ- bet mēs jau nezinām, kāds viņš izskatās. Guļ ražens vīrs, bālu ādu, sasitumu pēdām, visādām caurulītēm un iekārtām apņemts. Sākumā tā drusku slikti ap dūšu, slimnīcas smaržas, apkārt ievainoti cilvēki... sākam lūgt... un pēkšņi mūs pārņem tik neprātīgi liela, varena Dieva mīlestība pret šo brāli, šo situāciju, kurā ir viņš nokļuvis, kurā atrodas viņa sieviņa, dēliņš un vēl nedzimušais mazulītis. Lūdzam ilgi.. aparātā mainās līknes un cipari, Raimonds guļ nekustīgi.. bet es jau sevī redzu, kā viņš ir vesels, nāk mums pretī un priecīgi mūs apkampj ar savām lielajā rokām:)

9. decembris

Inga ir mūsu vilcējspēks:) Esam ciemos pie Zintas. Esam atveduši no mīļām māmiņām sūtījumu- skaistas rozā mantiņas - kleitiņas, jaciņas .. ļoti, ļoti gribas iepriecināt Zintu, lai viņa domā par savu jauko mazulīti un kautuz brīdi aizmirst bēdas. Zinta mūs pārsteidz. Viņā ir tik stiprs gars un ticība. Malacīte! Lūdzam par viņu. Manā lūgšanā ir pants- "Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest" Kor.1:13Zinta saka, ka viņai vairs nav spēka - cik tad viņa var nest. Mana sirds sāp- ko es varu palīdzēt.. kā es varu saprast šīs neciešamās sirdssāpes...tikai lūgt Jēzu...

18.decembris

Dacīte arī sajūt sirdī aicinājumu cīnīties par Raimondu. Gribam lūgt un iedrošināt to darīt visai Mateja draudzei. Mācītājs mums visām- man, Ingai, Dacei- atļauj uzrunāt visus draudzes locekļus- katrai savā Dievkalpojumā. Mums ir bail, vai spēsim īsā laikā pateikt īstos vārdus. Lasu Bībeli un Dievs runā tieši man: " Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā" Jēk.5:15. Zvana Ingucis- viņa saka, ka Dievs licis sirdī šo pantu- un nolasa man Jēk.5:15!!! Es klusēju un nespēju noticēt- Dievs mūs tā iedrošina! Viņš redz mūsu bailes un mazo ticību- bet Viņš saka- Es Esmu ar jums līdz pasaulesgalam un dziediniet, un dariet brīnumus Manā Vārdā.

21. decembris

Pirmais Dievkalpojums. Īsi mēģinu izstāstīt brāļiem un māsām, ka ir nepieciešami visi mūsu spēki un jebkura palīdzība būs par svētību šai ģimenei. Otrajā runā Inga, trešajā Dace. Aicinām pirmdien, gavēt un vienoties lūgšanā par Raimonda pilnīgu dziedināšanu. Mīļie draudzes locekļi ir tik atsaucīgi! Daudzi nāk klāt pēc Dievkalpojumiem un gatavi lūgt un palīdzēt finansiāli. Draudze sadodas rokās, lai palīdzētu- tas ir tik brīnišķīgi Un tad arī ir Jēzus plāns draudzei! Saziedojam kopā 1000Ls. Lūgt ir gatavi daudzi...

22. decembris

Gavējam un visi vienoti lūdzam. Vakarā dodamies vesela komanda uz slimnīcu. Atkal nevaram atrast- Raimonds ir pārvests uz citu nodaļu-atsevišķu mazu celtni. Pēterim ir līdzi ģitāra, slavējam Dievu, dziedam Raimondam. Lūdzam. Pa telefonu pieslēdzas septītais aizlūdzējs - Edgars. Jūtam tādu Dieva tuvumu un Svētā Gara spēku!!! Māsiņa ik pa brīdim ienāk- nosauc mūs par nemiera cēlājiem. Šeit valda pilnīga neticības aura. Bet mums ir Dieva apsolījums... Raimonds atver acis un lielā spēkā izrauj roku no apsējiem... Mēs slavējam un pasakāmies varenajam Dievam!! Lasām Dieva vārdu. Nākošajā dienā māsiņas stāsta, ka slimnieks vakarā ir kļuvis tik kustīgs un nevaldāms, ka jādod nomierinoši līdzekļi. Bet Dievu nekas nevar apturēt!!!! Dieva brīnumi ir brīnišķīgi!!!!! Viņš ir mūsu Kungs unĶēniņš!!!! Un Viņš mums devis savu Svētā Gara spēku, lai mēs varētu lūgt par slimajiem, dziedināt viņus, un uzcelt mirušos! To mēs VISI varam darīt VIŅA spēkā. Mums ir tikai jātic Mūsu Dievam! Bet Jēzus tiem saka: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. /Mat.17:20/ Paldies visiem, kas bijām kopā lūgšanās, kas darīja brīnumu!!!! Slava un pateicība Dievam par Jums ikvienu, ar ko varēju dalīties šajā ticības pārbaudījumā:)